Vadi Dževesis senvietā Ēģiptē nav atklātas ne mūmijas, ne vareni pieminekļi, tomēr Bostonas Universitātes arheoloģe Ketrīna Berda un viņas kolēģi ir ļoti laimīgi veikt izrakumu tieši tur, jo viņi pašlaik atsedz vecākā zināmā pa jūru kuģojamā kuģa paliekas un citas senlietas, kuras ir saistītas ar eksotisko tirdzniecību ar mistērijām apvīto Sarkanās jūras karalisti Puntu. Lai gan Nīlas upē izmantotie peldlīdzekļi ir ļoti labi zināmi, tomēr seno Ēģiptiešu jūrnieku spējas pārvietoties simtiem kilometru pa atklātu jūru nav tik labi dokumentēta.

Tas viss lielām mērā mainījās, kad Berda un Itāļu arheologs Rodolfo Fattovičs 2004. gadā atklāja piejūras noliktavas, kurās atklātās koka detaļas, kā arī kuģu takelāžas daļas pierāda, ka senie Ēģiptieši arī reāli veica ceļojumus pa atklātām jūrām. Pēdējais no atradumiem ir 29. decembrī atklātā, nu jau 8. pēc kārtas, Vadi Dževesis noliktavas telpa, kura varētu būt vecāka par 4000 gadiem.

"Kad noņēmām pēdējo smilšu kārtu, no kādas spraugas izlauzās sastāvējies un smakojošs gaiss," atceras Berda, stāstot par izrakumiem izkaltušā ostā pie Sarkanās jūras. Telpas pētīšana paņems diezgan daudz laika, jo pret senlietām ir jāizturas ļoti uzmanīgi. Telpā visticamāk tiks atklātas kuģu daļas, krūkas, audeklus, kā arī hieroglifu uzraksti. "Tā ir noliktava, nevis karalisks apbedījums," uzsvēra Berda.

Lai arī cik dīvaini tas neliktos, tomēr Vadi Dževesis senvieta savā ziņa ir ļoti saistīta zeltu, un citām precēm, kuras savā starpā apmainīja seno laiku civilizācijas. Attālajā tuksnesī izvietotā senvieta tika izveidota tikai lai apmierinātu Ēģiptes valdnieku velmi iegūt tālu atrodošās Puntas luksus preces: ziloņkaulu, dzintaru, obsidiānu, vīraku, dārgmetālus, vergus un eksotiskus dzīvniekus kā babuīnus un žirafes.

Jau iepriekšējās dekādes vidū Berdas - Fattoviča komanda piesaistīja zemūdens arheologu uzmanību, atrokot kuģa koka daļas, kaļķakmens enkurus, stūrējamos airus un jūrniecībā izmantotās virves. Ļoti precīzi izstrādāties klāja dēļi, korpusa daļas, kā arī vara stiprinājumi, pieder vecākajam jebkad atrastajam jūras kuģim, kura aptuvenais vecums ir 3800 gadi. Tas ir bijis 21m garš airētāju un buru spēka dzīts kuģis, kurš bija spējīgs šķērsot jūras.

Pašlaik privāti finansētie izrakumi Vadi Dževesis, kā arī netālu esošas Mersas ostas drupās pamazām iegūst plašu atpazīstamību, jo atklājumi šajā senvietās stāsta patiešām interesantu stāstu.

Ceļojumi pa „Lielo Zaļo" - kā norādīts kādā no hieroglifu plāksnēm, kas tika atrasta Vadi Dževesis un attiecas uz Sarkano jūru - ietvēra sevī fantastisku organizāciju, navigācijas iemaņas un uzdrīkstēšanos. Pa sauszemi tirdzniecība starp Ēģipti un Puntu eksistēja jau 3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, taču ap 1950. gadu pirms Kristus ar Ēģipti konkurējošā Kušas karaliste bija pārņēmusi savā kontrolē šo ceļu un Ēģiptieši bija spiesti meklēt jaunu ceļu uz Puntu.

Ēģiptes austrumu krasts toreiz, tāpat kā tagad, bija par neauglīgu un sausu, lai spētu uzturēt normālu ostu un kuģu būvētavu. Tādēļ, izmantojot Libānas kalnos nocirstos kokus, Ēģiptes kuģu būvētāji Nīlas krastos uzbūvēja kuģus, kurus pēc tam izjauktus ar ēzeļiem pāri tuksnesim nogādāja uz Vadi Dževesis, kur tos atkal salika kopā.

Jūras ceļojumi uz Puntu bija tik dārgi un prasīja tik lielas loģistikas pūles, iespējams iesaistot tūkstošiem strādnieku, rakstvežu, jūrnieku un citus, ka tie tika veikti tikai dažas reizes gadsimtā.

Tajā pašā laikā Puntas atrašanās vieta tā arī joprojām nav noteikta. Zinātnieki pat nevar noteikt kontinentu uz kura karaļvalsts varētu būt atradusies. Berda uzskata, ka tā atradusies mūsdienu Eritrejas, Sudānas un Somālijas teritorijā, kamēr ir zinātnieki, kuri uzskata, ka karaļvalsts atradusies mūsdienu Jemenas teritorijā.

Izskatās, ka kādu brīdi ceļojumi no senvietas ir bijuši pārtraukti pat divus vai trīs gadsimtus ilgi politiskās nestabilitātes dēļ. Ir norādes, ka karaliene Hatšepsuta, faraone, pavēlēja veikt pēdējo dokumentēto jūras ceļojumu uz Puntu ap 1480. gadu pirms mūsu ēras, lai iegūtu vīraku.

No tā laika Vadi Dževesis glabāja savus noslēpumus gadu tūkstošiem ilgi. Tad, 2004. gada Ziemassvētkos, Berda, veicot senvietas izpēti, iebāza roku dīvainā caurumā kādā klintī un sev par pārsteigumu secināja, ka tur atrodas tukšums. Pēc akmeņu novākšanas, dienas gaismu ieraudzīja seni ķieģeļi, krelles un galoda - senlietas, ar kurām Ēģipte ir pārpilna.

Arheologa instinkta vadīta Berda tomēr turpināja vietas sīkāku izpēti un dažu dienu laikā arheologu grupa bija atklājusi jau otru tādu alu - noliktavu, taču no šīs atzarojās eja uz pazemes noliktavām. Tajās arī tika atrastas kuģu koka daļas, enkuri un neizmantoti virvju rituļi, 3800 gadus seni, iesaldēti laikā.

Avots: The Boston Globe