No attāluma vadāmā zemūdene "Nereus" sasniegusi dziļāko zināmo vietu pasaules okeānos, šī gada 31.maijā ienirstot 10 902 metru dziļumā Marianas dziļvagā Klusā okeāna rietumos, ziņo BBC. "Nereus" pašlaik ir vienīgais pasaulē visdziļāk ienirt spējīgais aparāts un ir pirmais aparāts, kas izpētījis Marianas dziļvagu kopš 1998.gada. Bezpilota aparātu ar ultravieglu saiti no attāluma vada piloti kuģī. Tievā optiskās šķiedras saite, kas savieno zemūdeni ar pētniecības kuģi "Kilo Moana", zemūdeni padara ārkārtīgi manevrētspējīgu un ļauj tai ienirt lielos dziļumos. "Nereus" var arī pārslēgt autonomā režīmā.

"Ar tādu robotu kā "Nereus" mēs tagad varam izpētīt faktiski visas vietas okeānā," sacīja projekta vadītājs un galvenais zemūdenes izstrādātājs Endijs Boens. "Dziļvagas ir faktiski neizpētītas un es esmu absolūti pārliecināts, kas "Nereus" nesīs jaunus atklājumus." Challenger ekspedīcijas (1872 –1876) laikā atklātā dzelme ir dziļākā zināmā pasaules okeāna vieta un ir daļa no Marianas dziļvagas pie Guamas salas Klusā okeāna rietumos. Tolaik tika fiksēts 9,636 m dziļums.

Challenger II ekspedīcijas laikā izmeklējot dziļumu ar eholoti tika noteikts precīzāks dziļums 10,900 metri vietā, ko tagad dēvē par „Challenger Deep”. 1957. gadā padomju kuģis Vityaz ziņoja par 11 034 metru dziļumu Marianas dziļvagā, Savukārt 1962. gadā kuģis M.V. Spencer F. Bairds izmērīja 10 915 metru dziļumu izmantojot precīzākus dziļuma mērinstrumentus. 1984. gadā japāņi uz Marianas dziļvagu nosūtīja specializēto kuģi Takuyo, kas ar eholotu izmērīja 10 924 metru dziļumu, kas tika reģistrēts kā 10 920m +/- 10 m.

Visprecīzākos mērījumus 1995. gadā veica Japāņu zonde Kaiko, kas tika nolaista okeāna ieplakas dibenā uz 10 911 metru dziļumu. Vienīgā cilvēku nolaišanās Marianas dziļvagā notika 1960. gada 23. janvārī, kad ASV jūras kara flotes leitenants Dons Valšs un pētnieks Žaks Pikārs ar zviedru konstruēto, Itālijā būvēto un ASV kara flotei piederošobatiskafu „Trieste” nolaidās 11 512 metru dziļumā, sasniedzot dziļvagas dibenu. Šis rezultāts gan vēlāk tika mainīts uz 10 916 netriem. Pētnieki bija pārsteigti, ka šajā dziļumā viņi pamanīja līdz 30 cm lielas zivis un krevetes.

Dibens izskatījies gaišs un tīrs ar diatomisku, cietu grunti. Pētnieki 9 stundu ilgās misijas laikā uz grunts pavadīja 20 minūtes. Neviena cita zemūdene ar cilvēkiem uz borta tik dziļi vairs nav iegremdējusies. Precīzāku dziļvagas dziļumu izdevās izmērīt ar japāņu zondi Kaiko, kura sasniedza ieplakas dibenu 1995. gada 24. martā. Fiksētais dziļums bija 10 911m. 2003. gadā kāda Japāņu zemūdene-robots šeit gāja bojā, kad tai pārtrūka trose ar ko tā bija piestiprināta pie tās vadības kuģa.

Uz doto brīdi dziļākās zemūdeņu iegremdēšanās ir iespējamas līdz 6 500 m, kas ļauj zinātniekiem izpētīt 95 % grunts „Nereus” uzdevums ir izlabot šo trūkumu, sniedzot iespēju zinātniekiem pārbaudīt lielākus laukumus nekā to spēja Kaiko.

Avots: www.bbc.co.uk