Informatīvi izglītojošā centra „Vodokanal Sankt-Peterburga” ("Водоканал Санкт-Петербурга") St. Pēterburgas ūdens pasaules muzeja teritorijā no 2.oktobra līdz 1.decembrim skatāma somu fotogrāfa Jukkas Nurminena darbu izstāde „Baltijas jūras zemūdens pasaule”. Izstāde tapusi pateicoties Turku pilsētas mērijas un Pēterburgas ūdenskanāla atbalstam, lai atzīmētu Somijas valsts 200 gadu jubileju.

Izstādes ameklētājiem ir iespēja paraudzīties uz Baltijas jūras zemūdens pasauli no cita redzes leņķa un aizdomāties par jūras vides saglabāšanas nepieciešamību.
Izstādes darbu autors Jukka Nurminens ir plaši pazīstams somu fotogrāfs. Viņš ir 2000. un 2001. gada labākais zemūdens fotogrāfs, atzīts par Somijas labāko daiveri 2006. gadā. Viņš ir arī Džona Nurminena fonda valdes loceklis. Fonds nodarbojas ar ekoloģijas saglabāšanas projektiem.

Izstādē skatāmas agrāk neredzētas zemūdens peizāžas Tās ļauj ielūkoties tajā noslēpumainajā pasaulē, kur laivu īpašnieki vasarā izmet enkurus, bet līdz šim tikai nedaudzi ir redzējuši savām acīm. Izstādē redzamās fotogrāfijas tapušas laikā no 2003. līdz 2007. gadam.

Tiek uzskatīts, ka somu piekrastes ūdeņi ir duļķaini, auksti un nabadzīgi. Nepieredzējušam nirējam var šķist, ka piekrastē mīt pavisam nedaudz populācijas. Atmiņā paliek liels daudzums ūdenszāļu un no veikalu letēm pazīstami zivju veidi. Patiesībā zem ūdens mīt daudzveidīga ekosistēma no simtiem ūdensaugu, bezmugurkaulnieku, zivīm un tūkstošiem jūras organismu, kas reizēm sastopami peldam milzu baros.
Baltijas jūra ir dzīvības pilna un tiek pieskaitīta vienai no bagātīgākajām un krāšņākajām somu nacionālajām vērtībām. Tā ir noslēpumaina savā daudzveidībā, diemžēl redzamība zem ūdens ir ideāla pavisam īsu laika periodu. Šajos īsajos mirkļos arī izdodas iemūžināt zemūdens pasaules patieso bagātību un raksturu.

„Baltijas jūras zemūdens pasaule” ir daudzgadīga pārvietojamā izstāde. Tās mērķis ir paaugstināt ekoloģisko apziņu un stāstīt kā izskatās jūra visā tās skaistumā. Nākotnē mēs varēsim baudīt dzidru ūdeni tikai tajā gadījumā, ja spēsim apturēt mūsu jūras ūdens ziedēšanu.

Uzmanības vērta ir arī pati izstādes atrašanās vieta, kas ir St. Pēterburgas ūdens pasaules muzejs. Tas ir izvietots 1861. gadā celtā ūdenstornī un ir viens no neordinārākajiem pilsētas muzejiem. Tā eksponāti, maketi, instalācijas, multimediju ekspozīcijas stāsta par ūdens apgādes un novadīšanas vēsturi, patreizējo stāvokli un nākotnes perspektīvām.

Muzeja interjers veiksmīgi turpina sākotnējo ieceri – ūdenstorņa kā arhitektūras ansambļa saglabāšanu, izveidojot mūsdienīgu muzeja kompleksu. Stikla ātrgaitas lifts nogādā apmeklētājus uz jumta, bet pati lifta gaita atgādina ūdens tecēšanu. Torņa iekšpusē trijos stāvos izkārtota ekspozīcija, kas demonstrē senās Ēģiptes, Grieķijas un Romas ūdensapgādes vēsturi līdz pat mūsdienām.

Ūdens pulkstenis, aka, koka un metāla caurules, filtri un ūdens savākšanas sistēmas, dispečera pults, lūku vāki, ugunsdzēšanas aprīkojums sadzīvo kopā ar mūsdienu autoru metāla instalācijām. Visi šie daudzveidīgie priekšmeti apvienoti vienā tēmā – ūdenī -vienā no vienkāršākajiem un izplatītākajiem ķīmiskajiem savienojumiem, bez kura nevar iztikt neviena dzīva būtne uz Zemes.

Pirmā stāva kreisajā spārnā izvietots multimediju komplekss „Pazemes Pēterburga” - milzīgs pilsētas makets, kas izgaismots dažādās krāsās. Uz grīdas kā plata lenta tek upe Ņeva, redzams kā tajā ietek citas upes un kā abos krastos ir izvietojusies pilsēta un kā līci norobežo dambis. Kad kompleksa apskati pavadošajā filmā iet runa par ūdens savākšanu, uz kartes tiek projicēts ūdens apgādes un kanalizācijas cauruļu tīkls.

Tālāk apmeklētāji tiek aicināti ceļojumā uz pazemi: no sākuma uz remonta aku zem Inženieru pils, kur atrasta apslēpta manta un mājo gumijas žurkas, tālāk uz dzīvojamās ēkas pagrabu, kur tiek parādīts, kur paliek ūdens no dzīvokļiem. Pēc tam apmeklētāji dodas uz kanalizācijas kolektoru, kas atrodas tik dziļi pazemē, ka blakus dzird braucam metro vilcienus. Un visbeidzot ekspozīcijas cienīgs fināls – dabīga stalaktītu ala, kur mīt sikspārņi un spoki.

Avots: www.baltinfo.ru