Portāls Daivings.net jau informēja, ka šī gada 1.jūnijā Krievijas akvalangisti uzsāka ekspedīciju, kuras ietvaros bija plānots pirmo reizi apsekot 2. Pasaules kara laikā pie Bulgārijas krastiem nogrimušo zemūdeni "Л-24". 8. jūnijā ekspedīcija "Поклон кораблям Великой Победы" noslēdzās. Tagad tās dalībnieki nolēmuši vērsties pie Krievijas valdības pēc palīdzības, lai jau jūlijā organizētu nākošo ekspedīciju pie Šabla raga. Viņi plāno uzmeklēt piekto šajos ūdeņos nogrimušo padomju zemūdeni "С-34", kas gājusi bojā 1942. gadā, informē ekspedīcijas vadītājs Konstantīns Bogdanovs.

Ekspedīcijas "Поклон кораблям Великой Победы" laikā tika identificēta pie Šabla raga Balčekas pilsētas Bulgārijā atrastā zemūdene „Л-24”. Zemūdenes apsekošana tika uzsākta 2. jūnijā, bet jau 5. jūnijā tika gūts apstiprinājums tam, ka tieši šī ir padomju zemūdene „Л-24”, kas 1942. gadā uzskrējusi uz mīnas gāja bojā kopā ar visu tās ekipāžu 57 cilvēku sastāvā. Uz zemūdenes korpusa tika uzstādīta piemiņas plāksnīte bojā gājušajiem. Uz plāksnītes krievu un bulgāru valodā ir uzraksts „Atceramies, lepojamies, sērojam”. Tagad zemūdene kalpo par kapavietu šīs zemūdenes ekipāžai.

„Mēs vēlamies atrast piekto padomju zemūdeni „C-34”, kas gājusi bijā pie Bulgārijas krastiem un slēgt „Л-24” tēmu. Lai to paveiktu, nepieciešams iekļūt zemūdenē un izcelt kuģa dokumentus”, - teica Bogdanovs.

Pagājušajā ceturtdienā ekspedīcijas dalībnieki attīrīja 100 milimetru lielgabalus zemūdenes priekšgalā un izlasīja krievu marķējumu "Б-24" un zem tā "06-9", kas pilnībā atbilst zemūdenei "Л-24". 7. jūnijā akvalangistiem izdevās atvērt kabīnes lūku, taču iekļūt zemūdenē nebija izdevies biezā nogulšņu un dīzeļdegvielas slāņa dēļ.

Pirmajā niršanas dienā akvalangisti apskatīja zemūdeni un noskaidroja, ka tā atrodas 59,6 metru dziļumā uz līdzena ķīļa, visas lūkas ir aizdarītas, ieroči kaujas gatavībā. Tika atrasts arī domājams mīnas sprādziena laikā izrautais caurums kreisajā bortā zem 100 mm lielgabala.

„Ekspedīcija Krievijas Federācijas valdībā ir apņēmusies iniciēt ideju par pieminekļa uzstādīšanu Bulgārijas krastā, lai godinātu visas piecu bojāgājušo zemūdeņu ekipāžu locekļu piemiņu. Šī iniciatīva pirmkārt tiks vērsta aizsardzības un ārlietu ministriju virzienā”, - teica Bogdanovs.

Tāpat viņš paziņoja, ka ekspedīcijas dalībnieki ir apņēmušies Krievijā uzmeklēt bojāgājušo jūrnieku vēl dzīvos radiniekus un paziņot viņiem par zemūdenes apkalpes bojāejas iemesliem, vietu un laiku.

Ekspedīcijas iniciatori ir Krievijas zemūdens federācija sadarbībā ar bulgāru daivinga centru „Black Sea Technical Divers” (Sofijā).

No Krievijas puses iniciatīvu atbalstīja Krievijas ārlietu ministrija, Krievijas valsts kara un vēstures centrs, Krievijas Federācijas valsts dome, Krievijas Federācijas armijas ģenerālis Nikolajs Kovaļevs. No Bulgārijas puses atbalstu sniedza tās premjerministrs Sergejs Staniševs.

2. Pasaules kara laikā Bulgārijas krastos gāja bojā piecas padomju zemūdenes - "Щ-204", "Щ-210", "Щ-211", "Л-24" un "С-34". Tikai divas no tām - "Щ-204" (1988.gadā) un "Щ-211" (2003.gadā) tika apsekojuši krievu un bulgāru militārie ūdenslīdēji. Šodien ir zināmas vēl divu zemūdeņu "Л-24" и "Щ-210" atrašanās vietas. "С-34" bojāejas vieta līdz šim tā arī precīzi nav noskaidrota.

"Л-24" ir XIII-bis sērijas zemūdene. To uzsāka būvēt 1938. gadā un nolaida ūdenī 1940. gadā un 1942. gadā iekļāva Melnās jūras flotes sastāvā. Zemūdene piedalījās Sevastopoles aizsargāšanā, piegādājot ielenktajai pilsētai vairāk kā 236 tonnas munīcijas, 97 tonnas pārtikas un 82 tonnas degvielas.

Tiek uzskatīts, ka zemūdene gājusi bojā mīnas izraisītā sprādziena dēļ 1942. gada decembrī. Tās ekipāža 57 cilvēku sastāvā bija lielākais Melnās jūras flotes zaudējums kara laikā. Zemūdenes vraku pie Šabla raga 1991. gadā atklāja Bulgārijas okeanoloģijas institūts, izmantojot zemūdens buksējamo aparātu „Рельеф-4000”.

Informācijas avots: www.gzt.ru