Šī gada 30. janvārī pagāja tieši 65 gadi, kopš šaušalīgā notikuma Baltijas jūrā, kad Otrā Pasaules kara beigu posmā - 1945. gada 30. janvārī Padomju zemūdene nogremdēja slaveno Vācu kuģi Wilhem Gustloff ar 9000 - 10000 pasažieriem uz klāja. Kopš tā laika Wilhelm Gustlof ir kļuvis arī par vienu no slavenākajiem Baltijas jūras vrekiem uz kura pabijis vien ļoti ierobežots daiveru skaits. No Latvijas - piemēram, daivinga kluba "Baltijas Ronis" pārstāvis Jurijs Šendeļevs. Nesenās kuģa nogrimšanas piemiņas dienas atcerei, šodien publicējam visai subjektīvu, bet faktoloģiski ļoti interesantu stāstu par Wilhem Gustloff.

Vadi Dževesis senvietā Ēģiptē nav atklātas ne mūmijas, ne vareni pieminekļi, tomēr Bostonas Universitātes arheoloģe Ketrīna Berda un viņas kolēģi ir ļoti laimīgi veikt izrakumu tieši tur, jo viņi pašlaik atsedz vecākā zināmā pa jūru kuģojamā kuģa paliekas un citas senlietas, kuras ir saistītas ar eksotisko tirdzniecību ar mistērijām apvīto Sarkanās jūras karalisti Puntu. Lai gan Nīlas upē izmantotie peldlīdzekļi ir ļoti labi zināmi, tomēr seno Ēģiptiešu jūrnieku spējas pārvietoties simtiem kilometru pa atklātu jūru nav tik labi dokumentēta.

Jānis Trops, "Diena", 24. jūlijs (2000) Aptuveni deviņas jūdzes no krasta gandrīz iepretim Ventspilij jūrā 60 metru dziļumā atrasta 1941.gada 23.jūnijā ar vācu torpēdu nogremdētā PSRS kara flotes zemūdene M-78, tā saucamā Maļutka. Vraku ar īpašu aparatūru konstatējis un identificējis zviedru kuģis Altair, kura komanda kopā ar mūsu valsts speciālistiem jau gandrīz nedēļu strādā Latvijas teritoriālajos ūdeņos tieši šādu nogrimušu zemūdens objektu un citu dzelmē esošu priekšmetu meklēšanā.

Krava ar 500 000 senlaicīgu zelta un sudraba monētu, ko jūras dzelmē ir atradusi amerikāņu kompānija Odyssey Marine Exploration pieder Spānijai. Tāds ir Amerikas tiesas lēmums, ko tā pieņēmusi pērnā gada nogalē. Bez Spānijas uz šo dārgumu kravu pretendē vēl arī Bolīvija un Peru.

Silbas salas Pocumarakas līcī Horvātijā, kur pagājušajā gadā tika atrasts sens sarkofāgs, nesen uzsākta arheoloģisko pētījumu otrā kārta un aktīvi sagatavošanās darbi zemūdens muzeja atklāšanai. Gandrīz 2 metrus garais artefakts atrodas 2,5-3 metru dziļumā.

Teikai par nogrimušo Atlantīdu ir bijis reāls pamats. Tas nu tagad ir skaidrs. Pat ja pie Grieķijas krastiem atrastās pilsētas drupas nav teiksmainās pilsētas paliekas un pati Atlantīda nemaz nav pastāvējusi, lielas pilsētas applūšana pirms trim tūkstošiem gadu bija pietiekami iespaidīgs notikums, lai ļautu piedomāt stāstu par augsti attīstītas civilizācijas eksistenci un bojāeju.

2010. gadā tiek plānota ekspedīcija uz kuģa „Titāniks” vraku. Ja tiks nokārtoti visi juridiskie jautājumi un saskaņpoti plānotie darbi, tad kompānija RMS Titanic Inc., varēs izcelt sauszemē jaunus priekšmetus no nogrimušā kuģa.

Šobrīd ap lainera paliekām, kas guļ 3750 m dziļumā, notiek juridiski strīdi. Atlīdzība par īpašuma izglābšanu un jautājums par atrasto priekšmetu pieejamību ir tie jautājumi, ko tagad spriež tiesa. Iepriekšējo ekspedīciju laikā izcelto noslīkušo porcelāna servīžu un pasažieru personisku mantu vērtība lēšama ap 110 miljonu ASV dolāru, taču tā pirmatklājēja (1985.gadā), okeanogrāfa Roberta Ballarda komandas internacionālais sastāvs nopietni sarežģī šo lietu.

1984. gadā franču zemūdens arheologs Franks Godio saskārās ar apbrīnojamu faktu: Abukiras līcī strādājošu zvejnieku tīklos tika atrastas rozā granīta kolonnu atlūzas! 22 gadus pēc pirmās ieniršanas šajā vietā Franks Godio, kurš tolaik bija kļuvis par Zemūdens arheoloģijas Eiropas institūta prezidentu, Parīzē ziņoja par vairāku ekspedīciju rezultātiem, kas ļāva atdzīvināt atmiņas par mūsu ēras VII gadsimtā tagadējā Abukiras līcī nogrimušajā antīkajām pilsētām Kanopusu un Heraklionu.

Būvēts kā jaunā un ambiciozā karaļa flagmaņkuģis Mērija Roze(Mary Rose) bija ne tikai Apvienotās Karalistes karaļa Henrija VIII ambīciju atspulgs, bet arī jauna tipa karakuģu līnijas aizsācēja. Kuģis bija viens no pirmajiem, kuram tika izbūvētas lielgabalu šaujamlūkas: tas bija pirmās paaudzes borta zalvju karakuģis, ar kuru sākās 300 gadus ilga šāda tipa karakuģu būvniecība.

Liman Tepes osta, Izmiras līcī, Turcijā

Vecākais koka enkurs pasaulē ir tikai viens no arheologu atklājumiem, kas licis tiem no sauszemes pievērsties ūdenim. Ostas Liman Tepe uzbērums Izmiras līcī, Turcijas Egejas jūras krastā ir otra lieta, kas tik ļoti ieinteresēja pētniekus. Tā ir svarīga liecība, osta veica savas funkcijas kopš bronzas laikmeta (3 gadu tūkstotis pirms Kristus) līdz klasiskajam periodam, kad tā piederēja grieķu pilsētai Klazomenai.