Iveta Kraule, Jūras spēku štāba preses un informācijas virsniece lūdza pastāstīt par ūdenslīdēju komandas pienākumu specifiku, grūtībām, interesanto darbā un gandarījumu jūras spēku flotiles Mīnu kuģa eskadras ūdenslīdēju komandas komandierim kapteiņleitnantam Jurijam Timofējevam.

Vai taisnība, ka kļūt par ūdenslīdēju ir bijis jūsu sapnis jau kopš bērnības?

Esmu izaudzis pilsētā pie jūras, nodarbojies ar peldēšanu. Žaka Īva Kusto filmu iespaidā arī es gribēju kļūt par lietpratēju tik romantiskā nodarbē.

Lūdzu, iepazīstiniet ar ūdenslīdēju komandas uzdevumiem.

Nosaukšu tikai galvenos - mēs atbildam par zemūdens operāciju veikšanu Latvijas teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, par nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas operācijām zem ūdens un jūras munīcijas neitralizēšanu krastā vai uz sauszemes, piedalāmies meklēšanas un glābšanas operācijās virs ūdens, ūdenī un zem ūdens, starptautiskajās mācībās un operācijās, kā arī sadarbojamies ar citām valsts institūcijām situācijās, kad nepieciešams mūsu atbalsts.

Kur esat mācījies nirt un vai ar esošo izglītību pietiek?

Esmu pateicīgs liktenim un Jūras spēkiem, ka mani nosūtīja mācībās uz Franciju. Mācījos pusotru gadu un sekmīgi pabeidzu divus ūdenslīdēju kursus. Ieguvu ūdenslīdēja atmīnētāja virsnieka izglītību.

Vai atšķiras ūdenslīdēju komandas uzdevumi, piedaloties starptautiskajās mīnu meklēšanas operācijās un misijās?

No niršanas viedokļa lielu atšķirību nav, jo katra valsts veic zemūdens operācijas atbilstoši saviem normatīvajiem dokumentiem. Tas nozīmē, ka starptautiskajās operācijās un mācībās mēs uzdevumus izpildām tieši tāpat kā Latvijā.

Kāda daļa no visiem jūsu uzdevumiem ir meklēšanas un glābšanas darbi?

Diemžēl, jāsaka, ka mums ir sakrājusies jau liela pieredze šādās meklēšanas un glābšanas operācijās. Ja negadījumos jūrā ir gājuši bojā cilvēki, mūsu darbs ir atrast un atdot bojāgājušos radiniekiem, un tas ir vissmagākais uzdevums. Arī tagad, kad notiek intervija, ūdenslīdēju komanda piedalās nogrimušā zvejas kuģa "Beverīna" apkalpes meklēšanā. Pārmeklējot kuģa vraku, katru reizi mēs apzināmies, cik tas ir svarīgi tuviniekiem, un tādēļ veicam visu iespējamo, lai pārbaudītu katru kuģa nodalījumu ar 100% garantiju. Šādās operācijās ūdenslīdēju drošība ir primārā, tāpēc tās ir ļoti darbietilpīgas un piesaista daudz cilvēku un materiālo resursu.

Ūdenslīdēji ir reta un bīstama profesija. Kas jūs vieno?

Šī profesija tiešām ir bīstama. Mūsu komandā dien jūrnieki, kuriem ūdenslīdēja darbs ir sirdslieta un kuri apzinās sava partnera un savas dzīvības svarīgumu. Pie mums nav vietas individuālistiem vai slavas meklētājiem.

Jums pašam ir liela pieredze. Vai varat izstāstīt savu spilgtāko niršanas piedzīvojumu?

Es uzskatu, ka man ar savu profesiju ir paveicies, jo katra niršanas reize manī izraisa pozitīvas emocijas. Man grūti izcelt kādu atsevišķu gadījumu, jo pārsvarā pildam dienesta pienākumus. Spilgti iespaidi ir bijuši Vidusjūrā un Norvēģijas ziemeļos aiz polārā loka, nirstot zem pusotra metra bieza ledus.

Kādā dziļumā notiek niršanas darbi?

Parasti mēs nirstam līdz 60m dziļumam, bet mūsu rīcībā ir aprīkojums, kas ļauj iegremdēties arī līdz 95m.

Baltijas jūra ir visai specifiska. Kā jūs raksturotu savu darbu Baltijas ūdeņos?

Apstākļi Baltijas jūrā tiešām ir specifiski. Zemā ūdens temperatūra, pārsvarā sliktā redzamība un biežā viļņošanās padara mūsu darbu grūtāku, bet šādos apstākļos iegūtā darba pieredze dod mums lielas priekšrocības, piedaloties starptautiskajās operācijās un mācībās - mūsu taktisko paņēmienu arsenāls ir lielāks nekā citām ūdenslīdēju komandām.

Ko var atrast Baltijas jūras dzīlēs?

Baltijas jūras reģions ir bijis bagāts ar vēsturiskām aktivitātēm, to apliecinājumus var atrast arī jūras dzelmē. Diemžēl, lielu zivju baru pie mums nav.

Vai veselības problēmas iespaido arī komandas darbu? Kas to kontrolē?

Komandas pastvēšanas laikā mums nav bijis neviena nopietna ar niršanu saistīta negadījuma. Galvenokārt mums jāizsargās no saaukstēšanās un iesnām, jo šie simptomi nirstot traucē ūdenslīdējam izlīdzināt spiedienu ausīs. Katru gadu mēs pārbaudām veselības stāvokli NBS Militārās medicīnas centrā.

Par pašaizliedzību un profesionalitāti aviobumbas likvidēšanā Ventspils ostā šā gada 28. martā jūsu komandas biedri Aleksandrs Parfjonovs un Jānis Rusiņš tika apbalvoti ar Viestura ordeņa III pakāpes goda zīmi. Kā jūs raksturotu savus biedrus? Cik zinu, tik augstu apbalvojumu līdz šim neviens ūdenslīdējs nav saņēmis!

Man ir gandarījums un lepnums, ka mūsu komandas darbs tik augstu novērtēts. Aleksandrs Parfjonovs ir viens no pieredzes bagātākajiem ūdenslīdējiem vienībā, drošs pārinieks darbā zem ūdens, uzticams draugs un pieredzējis instruktors. Jānim Rusiņam ir spilgti izteikta pienākuma apziņa, viņš ir ļoti atklāts un draudzīgs ar saviem kolēģiem, centīgs.

Sakot paldies par interviju, gribu pavaicāt, vai ir kāds vēlējums, ko jūs pasakāt pirms uzdevumu veikšanas? Kuģiniekiem parasti novēl septiņas pēdas zem ķīļa.

Mums ir vēlējums, kurš ļoti bieži skan kā tosts, - lai iegremdēšanos skaits vienmēr sakrīt ar uzpeldēšanu skaitu.