Ja jau zem ledus bija pārāk maz gaismas, tad gan jau ka līdzīgi kā citur LV, netika uzvilkti gasimas celiņi uz ledus. Zinu, ka CMAS kā diezgan konservatīva padarīšana tos pagaidām neprasa, bet no pieredzes zinu, cik tie ir noderīgi. Pie tam rakstā klibo matemātikas un ģeometrijas lietas, ko māca skolas 1. klasē. Kvadrāts nu nekādi nevar būt 1,5x2 m.
Tāpat tāda ledus gabala atbīdīšana vietā ir tāda, hmmm, apšaubāma, jo iedomāsimies situāciju. Ledus gabals ievilkts vietā. Malas tā kārtīgi nav piesalušas klāt. Tagad vējš pārvelk pāri tādu viglu sniedziņu un pat ja ir tur pieliktas kādas norobežojošās lentes, tās aizravē prom. Attiecīgi no malas, ja vien nav baisi nomīdīts sniegs u.t.t vairs tā īsti nav redzams, ka tur ir bijis āliņģis. Brienot pāri tam izzāģētajam gabalam, atskan, knikts, un plunkš. Makšķernieks zem ledus un gabals virsū. Attiecīgi mans viedoklis, ka labāk izvilkt ledus kluci ārā, lai visiem gājējiem redzams, ka te kautkas ir darijies un ka ja nezini, kas tur un kā, tad tuvumā nenāc. Tikai vēl tas, ka izzāģetu 35 cm biezu kluci pastumt zem ledus fiziski ir vieglāk kā izvilkt uz. Pie tam tāda ledus pastumšana zem ir bīstama arī no tāda viedokļa, velkot ārā avārijas brīdī nirēju, tas var "nejauši" aizķerties aiz tā gabala un izstumt to sev pa priekšu. Iegūstam, ka zem ledus mums ir cilvēks kam vajag steidzamu palīdzību, bet āliņģī stāv pašu izcirstais klucis.

Šis viss izklausās tāds kosmoss salīdzinājumā ar to, ka Krievijā vēl arvien ik pa brīdim džeki salien zem ledus bariņos bez striķiem... un uzspēlē hokeju ar galvām uz leju...

Kāds tur kosmoss? Elementāras drošības prasības. Savukārt tur aiz žoga regulāri kāds paliek, tāpēc ka "bariņā bez striķiem". Hoķi ar galvām uz leju uzspēlet jau var, BET, tad tāpat uz ledus laukuma zīmējums jāizšķūrē, citādi tā tik tāda peldošas figņas padzenāšana.

Kāds zīmējums? Kādas figņas? Niko nesapratu... Ojār, paskaidro saprotamākā valodā, lūdzu. Dļa osobo tupih kā es.

Varu piedāvāt iziet Ice Diving kursu un tur tad viss būs skaidrs. Tak īsumā kopsavilkums ir tāds, ka par cik daivingam ejot plašumā panesās arī nelaimes gadījumi nirienos zem ledus, kad kāds neatrada āliņģi u.t.t. radās noteikumi, kā jāaprīko niriena vieta nirstot zem ledus. PADI, SSI, SDI, NDL u.c. apmācību sistēmām ir ļoti tuvi līdzīgi noteikumi. CMAS ir nedaudz konservatīvāki un šādus tādus jauninājumus nav ieviesuši. Par prof. glābšanas darbiem nerunāsim, kaut gan arī tur atšķirību nav daudz.
Ideja ir tāda, ka ap āliņģi jābūt apliktām koka plankām vai arī ledum nokaisītam ar smiltīm (pretslīdes materiālu ) Sniegā līdz ledum jāizšķūrē lāpstas platuma ejas. Dažās vietās ejām pa malām norok vēl pāris lāpstas lai izveidotos bultas attēls. Bultai jānorāda uz āliņģi. Attiecīgi šādi izšķūrēts sniegs dod ļoti daudz papildus gaismas zem ūdens, un pat ja ir satrūcis striķis ar kuru ir piesiets nirējs, pēc šiem gaismas kanāliem var atrast izeju. Sliktāk ir, ja sniega nav, bet tad tāpat ir savi paņēmieni, kā glābties. CMAS gadījumā atbilstoši standartam jātaisa speciāli gaismas āliņģi. Tak novērots, ka pie mums gaismas āliņģus neviens speciāli netaisa nemaz nerunājot par gaismas kanālu shēmas zīmēšanu. Tipa "atbraucām nirt vai ar sniega novākšanu ņemties?" Tāpat āliņgim blakus nav apsildīta telts, kā prasa standarti. Labi ka ir termosi ar karstu ūdeni līdz. Tā var diezgan daudz neatbilstības sameklēt, bet daudzkur iziet "ai gan jau viss bus labi".

Nu kad Tu tā lēni un sakarīgi apstāsti lietas būtību, man kā blondīnei pat ļoti ātri pielec! Paldies Tev par skaidrojumu!