Jaunais gads iesācies notikumiem bagāts - gan daivingā gan Baltijas valstu sabiedrībā kopumā. Daži notikumi, tepat Latvijā, risinājušies visai spontāni un pirmo reizi valsts vēsturē. Tajā pat laikā, mums – nirējiem saistošais Diseldorfas „Boot” jeb laivu izstāde, kuras laikā atsevišķa halle atvēlēta daivinga nozarei, šogad notika jau četrdesmito reizi!

            Ik gadu dažādās pasaules valstīs un vietās notiek izstādes, kuru laikā jaunumus prezentē pasaules daivinga inventāra ražotāji, tūroperatori un daivinga centri no visas pasaules. Lielākais no tiem ir DEMA SHOW, kurš ik gadu oktobra beigās, novembra sākumā notiek ASV. Tā ir lielākā daivingam veltītā izstāde pasaulē. Eiropas alternatīva ir Boot, kur daivingam tiek atvēlēta sava atsevišķa halle. Pavisam, Diseldorfas izstādes laikā, apmeklētājiem savas durvis vēra 17 halles, kurās bija skatāms jaunākais un labākais, kas šobrīd atrodams pasaules laivu un jahtu būvētavās. Kādu paviljonu aizņēma viens vienīgs kuģis. Kopumā visur valdīja ļoti mierīga atmosfēra, izņēmums, protams , bija halle Nr.3, kura bija atvēlēta daivainam. To varēja atpazīt jau pa gabalu, pēc tajā valdošās kņadas.

            Šogad izstādē piedalījās 1641 dalībnieks no 57 pasaules valstīm. Lielākie stendi bija tādiem ekipējuma ražotājiem kā Cressi, Mares, Scubapro, TUSA, Aqualung. Liels stends bija Zviedru hidrokostīmu ražotājiem Waterproof. Šķiet šīs kompānijas tērpi Vācijā ir lielā cieņā, jo ārpus viņu pašu stenda, šos tērpus piedāvāja vēl vismaz četras firmas, kas šo produkciju izplata. Atšķirībā no daudzām izstādēm, kur izstādes eksponātus var iegādāties tikai pēdējā dienā, šeit tirdzniecība notika visu laiku. Iegādāties varēja sākot ar dažādiem maziem, bet vajadzīgiem knibuļiem un beidzot ar zemūdens skuteriem. Visu varēja iegādāties ar ievērojamām atlaidēm. Izstādes apmeklētāji šo iespēju arī labprāt izmantoja.

            Kuplā skaitā bija pārstāvētas arī mums jau zināmās un mazāk zināmās pasaules niršanas vietas. Pārstāvētas bija gan Vācijas firmas, kuras organizē braucienus nirējiem, gan arī paši daivcentri un to pārstāvji. Lielākā daļa halles tomēr bija atvēlēta Ēģiptei, kuru pārstāvēja safari kuģi, kā arī lielāki un mazāki tūrisma operatori. Tomēr netrūka arī tādas eksotikas kā Papua, Indonēzija, Bonaire, Palua un Franču Polinēzija. Šī nu vienreiz bija tā vieta, kur ceļot gribētājs varēja atrast un izvēlēties savu ceļojumu, jo piedāvātas tika, visas man zināmās, labākās pasaules niršanas vietas.

            Katru gadu arvien vairāk parādās firmas, kuras piedāvā risinājumus zemūdens foto tehnikai. Plaši pārstāvēti bija foto un video „boksu” ražotāji. Ja kādreiz iegādājoties foto vai video kameru, kas tikko noņemta no rūpnīcas konveijera lentes, bija jārēķinās, ka tai piemērots „bokss” būs kādu laiku jāpagaida, tad šobrīd tā vairs nav.

            Viens no emocionālākajiem izstādes notikumiem, manā skatījumā, bija Hansa Hasa un viņa sievas Lottes ierašanās izstādē. Šim daivinga un zemūdens fotogrāfijas pionierim 23. janvārī palika 90. gadi. Izstādes apmeklētājiem bija iespēja iegūt viņa un viņa kundzes autogrāfus. Arī man bija tā iespēja un gods paspiest šim cienījamajam vīram roku un uzdāvināt viņam „Waterworld expedition” kalendāru, kurā, starp citu, ir fotogrāfijas no viņa sirdij tik tuvās Sudānas.