Dabas aizsardzības aktīvisti nākamo, 2009. gadu pasludinājuši par Starptautisko haizivju aizsardzības gadu. Šai kampaņā pieteikušas savu dalību jau vairāk nekā 30 dažādas starptautiskas organizācijas, ieskaitot daivinga centruis un klubus. Kā lielākie kampaņas atbalstītāji jāmin dažādas starptautiskās dabas aizsardzības organizācijas, tūrisma firmas, dabas pētniecības iestādes un institūti.

Kā galvenā motivācija, lai ķertos pie šādas starptautiskas kampaņas, tiek minēti globālie haizivju populācijas izpētes rezultāti. Tie parādījuši, ka gadījumā, ja zemeslodes esošā haizivju populācija turpinās samazināties līdzšinējos tempos, tad jau pēc 10-15 gadiem mums draud atsevišķu sugu pilnīga izzušana. Pēc pētījumu ietvaros veiktajiem aprēķiniem, uz šo brīdi daudzās akvatorijās dažādu haizivju sugu īpatņu skaits samazinājies līdz pat 1% no to sākotnējā teorētiski aprēķinātā skaita. Milzīgs skaits haizivju aiziet bojā cilvēku darbības rezultātā. Pēc pētnieku izteicieniem, šī haizivju iznīcināšana salīdzināma ar Ziemeļamērikas prēriju lielo zīdītāju un bizoņu iznīcināšanu dažus gadsimtus atpakaļ, tikai haizivju iznīcināšana notiek vēl daudz lielākos - rūpnieciskos apjomos. Aptuveni 100 miljoni haizivju tiek iznīcinātas un aiziet bojā katru gadu!

Globālās haizivju populācijas izpētes pētnieki pauž viedokli, ka ir pamats aizdomām - tieši pēdējos gados no zemeslodes jau ir pazudušas vairākas ļoti retas haizivju sugas. Kā galvenais iemesls šadai haizivju iznīcināšanai tiek minēta negausīgā dzīšanās pēc haizivju spurām, no kurām tiek pagatavota dažādu, it sevišķi Austrumāzijas tautu ļoti iecienītā haizivju spuru zupa. Tā, protams, ir delikatese, kura, bez tam, daudzās autrumu valstīs tiek uzskatīta par zināmu statusa simbolu - haizivju spuru zupas lietošana tiek uzskatīta par liecību tam, ka tās pasūtītājs ir īpaši izsmalcināts un pietiekami turīgs "īpašo" ēdienu cienītājs. Haizivju populāciju izpētes autori uzsver, ka arī uz šo nozari, tāpat kā uz jebkuru citu, vieslielāko iespaidu atstāj globālie Pasaules ekonomikas pamatprincipi - pieprasījums un piedāvājums. Ir skaidrs, ka ja haizivju spurām nebūtu tik liels pieprasījms tirgū, arī haizivju iznīcināšana nepieņemtu tik globālus mērogus...

Tie mērogi, kādos tiek iznīcināti šie gudrie un skaistie jūras dzīvnieki, kurus mēdz saukt arī par "jūras vilkiem", ir patiesi biedējoši. Milzīgos mērogos norit rūpnieciskā haizivju nozveja, neskaitāmas haizivis nonāk zvejnieku tīklos un traļos arī kā tā saucamais "blakusprodukts". Šādā veidā noķertio dzīvnieku liktenis ir vēl ironiskāks, jo, sakarā ar to, ka šadā veidā noķertajām haizivīm parasti nav ne nozvejas kvotas, ne atļaujas, ne arī tām ir speciāli sagatavota apstrāde un/vai noņēmēji, tad šie dzīvnieki tiek vienkārši pārmesti pāri bortam un parasti - aiziet bojā... Daudzas haizivis nespēj izdzīvot un aiziet bojā ļoti piesārņotajos Austrumāzijas biezi apdzīvoto reģionu piekrastes ūdeņos. Būtisku ietekmi uz populāciju vairošanos un attīstību atstāj arī cita veida cilvēku darbība zem ūdens - naftas ieguve, militārās aktivitātes un citas darbības. Tas viss apdraud globālo haizivju populācijas turpmāko eksistenci.      

Haizivju pētnieki uzsver, ka simtiem miljonus gadu haizivis Pasaules okeānā pildīja barības ķēdes augšējā, noslēdzošā posma funkcijas. To izzusšana novedīs pie neatgriezeniskām izmaiņām un okeāna ekovides līdzsvara zaudēšanas. Viens no kampaņas organizātoriem daivinga instruktors Alex Buttigieg uzsver: "...mūsu mērķis ir pēc iespējas attālināt un faktiski novērst haizivju sugu izzušanas iespējamību..."

Starptautiskā haizivju gada majaslapa internetā:   http://www.year-of-the-shark-2009.org/home.htm

Daivings.Net aicina arī savus lasītājus un atbalstītājus pievienoties starptautiskā haizivju aizsardzības gada aktivitātēm, parakstīties par savu atbalstu haizivju aizsardzības gada mājaslapas viesu grāmatā un, vēl - PĀTRAUKT ĒST HAIZIVJU SPURU ZUPU!